Šodien mājās lielā pavasara tīrīšana, sākot ar logu mazgāšanu un beidzot ar puķu mazgāšanu. Puķu mazgāšana izpaužas pavisam vienkārši – paņemam visus puķupodus, ieliekam vannā, aplaistam ar dušu un nesam atpakaļ uz palodzēm. Tad nu pēc puķu mazgāšanas tapa arī bilde – ūdens pilieni uz palmas lapām.
Sen nebija gadījies būt Rīgas cirkā. Vispār tā dīvaini tagad uz to visu noskatīties – gan arēna liekas stipri maziņa, gan visi klaunu triki vairs neliekas tik sarežģīti… Lai nu kā, tīri jautri pavadīts laiks.
Bildē viens no klauniem, bildēts ar jauno spēļmantiņu.
Ir 22. marta pēcpusdiena, esmu savlaicīgi beidzis darbu un dodos virzienā uz mājām. Pa ceļam sanāk vizināties pa Avotu ielu un kur gadījies, kur ne, priekšā parādās neliels sastrēgums. Paveros pa labi un ko es redzu? Beidzot kāds ir novācis savu ziemassvētku eglīti! Ir pagājuši tikai nieka 3 mēneši kopš Ziemassvētkiem.
Bildei kvalitāte sanāca tāda pašvaka, jo bildēts ar SonyEricson k750i un nebija laika taisīt vaļā mašīnai logu – sastrēgums tomēr izrādījās vienkārši sarkanā gaisma luksoforā…
Tad nu dienas jautājums – vai tu jau esi novācis savu Ziemassvētku eglīti?
Beidzot saņēmos un eBay iegādājos savam Nikon D50 jaunu stikliņu. Nav nekas īpašs – Sigma 70-210 F4-5.6 UC II. Līdz šim vienmēr bildējot kādu pasākumu vai sacensības, bija sajūta, ka esošais 18-55mm stikls ir par īsu, nekāpjot uz laukuma tik vien kā var nobildēt kaut kādus kopskatus. Kādas pāris nedēļas atpakaļ sanāca pabildēt Latvijas Streetdance čempionātā ar Tamron 80-210 stiklu. Salīdzinot ar kit stiklu, sanāk pavisam citas bildes – var gan notvert konkrētus cilvēkus, gan arī viņu emocijas.
Visā visumā pirmie iespaidi par jauno stiklu ir diezgan pozitīvi – stikls izskatās praktiski nelietots un tika piegādāts nepilnas nedēļas laikā. Arī pirmajās testu bildēs, cik nu ar savu aci varu redzēt, problēmu nav. Tagad tikai jāgaida izdevība pārbaudīt jauno mantiņu darbībā..
Šodien biju labs, pat ļoti labs. No rīta pēc pamošanās intereses pēc izskrēju cauri ziņu lapām, paskatīties, kas jauns notiek pasaulē un Latvijā. Uzmanību piesaistīja iauto.lv aicinājums ziedot asinis nedēļas sākumā avārijā pie Salu tilta smagi cietušajai sievietei.
Mani vienmēr ir tracinājis, ka kāds iedomājas, ka uz viņu neattiecas ne fizikas, ne arī kādi citi likumi, bet šo darbību rezultātā cieš neskaitāmi nevainīgi cilvēki. Tā arī nedēļas sākumā notikušajā avārijā, kas neapšaubāmi šokēja daudzus.
Tā kā līdz šim nekad nebiju nodevis asinis, tad neko par šo procesu nezināju. Patiesībā īsti nezināju arī to, kāda ir mana asinsgrupa un vai vispār es deru kā donors. Iespējams, ka tieši šokējošā avārija un lūgums palīdzēt ar jebkuras grupas asinīm uz mani iedarbojās, tāpēc nolēmu šodien nodot asinis.
Kādu labu laiciņu nekas nebija rakstīts, darbā sanāca pāris garākus raksta gabalus uzrakstīt un tad nu iedomājos, ka varētu mēģināt atkal paspēlēties ar savu blogu. Jau no janvāra domāju, ka varētu sākt darboties, bet visu laiku nevarēju saņemties un izdomāt kā labāk to visu iesākt. Bija doma par tīru fotoblogu, jo par web lietām ne vienmēr dikti gribās rakstīt – darba laikā tik daudz ar to sanāk “saskarties”, ka pēc tam kaut ko rakstīt īsti pat vairs nav iekāriena. Bija doma par sava mini fotobloga veidošanu, taču tad kaut kā atcerējos paša pirms diviem gadiem rakstīto rakstu.
Tā kā kādu brīdi atpakaļ strādāt atteicās serveris, uz kura turējās iepriekšējais WordPress blogs, tad vienkārši ņēmu jaunāko wordpress, sameklēju photoblog spraudni, pielaboju vienu no standarta WordPress tēmām, lai tā būtu orientēta uz 1024x768px izšķirtspēju un voila! Te nu mēs esam.
Pie reizes mazliet parevidēju vecos rakstus, sakopu linkus un iekš WordPress sabāzu arī vēl šobrīd aktuālos rakstu darbus (var redzēt labajā pusē).