Šodien biju labs, pat ļoti labs. No rīta pēc pamošanās intereses pēc izskrēju cauri ziņu lapām, paskatīties, kas jauns notiek pasaulē un Latvijā. Uzmanību piesaistīja iauto.lv aicinājums ziedot asinis nedēļas sākumā avārijā pie Salu tilta smagi cietušajai sievietei.

Mani vienmēr ir tracinājis, ka kāds iedomājas, ka uz viņu neattiecas ne fizikas, ne arī kādi citi likumi, bet šo darbību rezultātā cieš neskaitāmi nevainīgi cilvēki. Tā arī nedēļas sākumā notikušajā avārijā, kas neapšaubāmi šokēja daudzus.

Tā kā līdz šim nekad nebiju nodevis asinis, tad neko par šo procesu nezināju. Patiesībā īsti nezināju arī to, kāda ir mana asinsgrupa un vai vispār es deru kā donors. Iespējams, ka tieši šokējošā avārija un lūgums palīdzēt ar jebkuras grupas asinīm uz mani iedarbojās, tāpēc nolēmu šodien nodot asinis.

Aizbraucu uz Rīgas 1. slimnīcas Asins sagatavošanas centru, devos iekšā. Mazliet nobiedēja telpu izskats, kādās tiek pieņemtas asinis - priekštelpās notika remonts, taču cerams, ka drīz tās tiks izremontētas līdz galam un tad jau izskatīsies daudz labāk.

Vispirms ir jāaizpilda kaut kāda anketa, kurā jāsaraksta kaudze ar personas datiem, tad jāatbild uz bariņu ar jautājumiem, no sērijas “vai neesi slimojis ar sifilisu”, “vai tu neesi bijis lielbritānijā pēc 1980. gada un tev tur nav pārlietas asinis” un citiem. Mazliet grūti bija atcerēties, vai pēdējā pusgada laikā neesmu pret kaut ko vakcinējies, bet tas nu tā. Pēc tam jāparaksta līgums par to, ka apņemies pats uzzināt savu analīžu rezultātus (līdz ar asins nodošanu tiek paņemti asins paraugi analīzēm). Vēl izmēra asinsspiedienu, vai tas ir normas robežās un tad jau jādodas uz blakus telpu pēc dūriena pirkstā, lai noskaidrotu gan asinsgrupu, gan arī to, vai hemoglobīna līmenis ir pietiekami augsts un vispār drīkst nodot asinis.

Te nu seko garšīgā daļa. Valstī ar likumu noteikts, ka cilvēkiem, kas nodod asinis, tiek izmaksāta 3Ls liela naudiņa priekš pusdienām un 1Ls ceļa kompensācijai. Papildus vēl tiek dota paciņa ar saldumiem, kurus var apēst pirms pašas asins nodošanas kopā ar tēju vai arī ņemt līdzi uz mājām. Kad nu esmu padzēris tēju, dodos iekšā pašā asins nodošanas telpā.

Dezinfekcija kreisās rokas vēnas rajonā, neliels dūriens un process sākas. Biju iedomājies, ka dūriens būs sāpīgāks un sajūtas riebīgākas, bet patiesībā tā īsti neko nejutu. Pats asins nodošanas process aizņemot no piecām līdz 10 minūtēm, atkarībā no cilvēka, man laikam tās bija kādas 8 minūtes. Kad nu asins nodošanas process ir pabeigts, atliek vēl kādas pāris minūtes mierīgi pagulēt un tad jau var celties, saņemt savu tikko izrakstīto asins donora apliecību un doties mājup. Pēc tam neesot vēlams mazgāties vannā, iet pirtī un fiziski strādāt, esot kārtīgi jāpaēd un daudz jādzer, lai ātrāk atjaunotos asinis.

Ja pirms tam man likās, ka asins nodošanas process ir kaut kas sāpīgs un nepatīkams, tad tagad man tā neliekas. Varbūt, ka jutīšos sliktāk rīt vai parīt, taču tam nav nozīmes, galvenais, ka labs darbs ir padarīts. Patiesībā vispatīkamākais moments ir tieši iznākot no ēkas un apzinoties, ka ir izdarīts kaut kas labs :). Cerams, ka arī autoavārijā cietusī sieviete drīz atlabs!

Ja nu vēl ir interese par bonusiem, tad papildus morālajam gandarījumam asins nodevējiem tiek piešķirtas divas brīvas dienas - viena brīva diena, lai nodotu asinis (tā kā es to darīju sestdienā, tad man šis prieks atkrīt) un otra - atpūtas diena, kuru pēc darbinieka lūguma pieskaita pie ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma. Tā kā asinis drīkst nodot 5 reizes gadā, tad būtībā šādā veidā var tikt pie papildus atvaļinājuma nedēļas. Otrs bonuss ir asins analīzes. Ja gadījumā ir vajadzība veikt asins analīzes, tad par tām parasti ir jāmaksā diezgan paliela nauda. Turpretī nododot asinis, analīzes tiek veiktas bez maksas.

…un jā, starp citu, laikam esmu varonis: http://www.esivaronis.lv.