Drošais ceļš
Posted on April 21st, 2007 in Pārdomas |
Ņemot vērā, ka vēl joprojām uzskatu, ka pie autovadītāja apliecības tiku, īsti neprotot braukt un pavirši izejot autoskolas apmācību, mēģinu piedomāt pie tā, lai brauktu droši. Tad nu kādu brīdi atpakaļ manīju iauto.lv un vēl šur tur informāciju par to, ka esot izveidota filma par drošu braukšanu.
Šodien noskatījos filmu (patiesībā gribētos to nosaukt par īsfilmiņu sēriju) filmas mājas lapā www.drosaiscels.lv. Liekas, ka vērtīgi - filmā tiek izskaidrotas vairākas būtiskas drošas braukšanas nianses - galvenokārt par to, kā pareizi lietot drošības jostas, kāpēc viņas ir jālieto, kā pareizi pārvadāt bērnus, bagāžu, kāpēc jāpiesprādzējas aizmugurē sēdošajiem, utt. Katrā ziņā filma ir vērtīga kaut vai ar to vien, ka video sižetos tiek uzskatāmi parādīts, kas notiek gadījumos, ja neievēro šos it kā vienkāršos drošības pasākumus.
Gribētos jau tā kā iziet arī drošas braukšanas skolas piedāvātos kursus, taču kaut kā atbaida kursu cena - 196 Ls + PVN par vienas dienas apmācību.
5 Responses
Un no dažu paziņu pieredzes sakarā ar drošas braukšanas skolu varu teikt, ka tā summa ir neadekvāta. Ja tu esi cilvēks ar loģisku domāšanu, tad teoriju vari izlasīt un apsmadzeņot pats. Jā, blondīnei vajag, lai viņai kāds visu apskaidro priekšā desmit reizes. Taču attiecībā uz praktisko braukšanu - tie treniņi neesot tik pilnvērtīgi, lai tik tiešām uz ceļa pēc tam justos kā šūmahers. Jā, tādu teorētisku ieskatu reakcijai ekstrēmos apstākļos dodot, bet, lai to realizētu pēc tam arī dzīvē vajadzības gadījumā, vajag sev iedzīt šīs kustības asinīs. Ne vella nedos teorijas zināšana, ka, priekšpiedziņas autiņam ar saslīdējušu pakaļu vajag griezt stūri sanešanas virzienā, mest pāris robus zemāk un mīt grīdā - viegli jau pateikt, bet slīdot grāvī galīgi nav vēlmes spiest vēl gāzi. Tāpēc tā slīdēšanas savaldīšana ir jāsajūt. Un to nu, manuprāt, vislabāk ir darīt šad tad ar savu autiņu ziemā kaut kur paslidinoties. Iesākumam kāds placis (no tāds, kā pie Arēna Rīga), pēcāk uz kādu ezeru aizlaist. Jo viena lieta ir ar otro robu ieskrieties uz 30-40 km/h un slidināt pakaļu, cita lieta braukt pa ezeru uz 100 km/h un mēģināt maksimāli labi izņemt līkumus. Zasada savā grāmatā arī raksta, ka visa pamatā ir treniņi. Btw, viņa grāmatu ieteiktu caurlasīt katram, par ļaunu nenāks.
Citam pietiek, citam nepietiek, ko maaca autoskolaa. Viss atkariigs kaa tev pasham buus ar galvu un sajeegshanu, viss tikai naaks ar laiku un pieredzi. Jaadomaa pasham, neviens ar karoti neieliks, jo visaas jomaas truukst attiec. profesionaalju. Ko no savas puses varu ieteikt, ja neesi drosh/paarliecinaats par sevi uz celja, brauc vnk leenaam un velti visu savu uzmaniibu braukshanai. Es uzskatu, jo profesionaalaaks brauceejs, jo vinjsh brauc leenaak, jo apzinaas taas sekas kas var buut pie liela aatruma, jo pie liela aatruma neviens nav speejiigs ne fiziski ne moraali noreagjeet. Nez, neiesaku velti teereeties, labaak parunaajies ar pazinjaam shoto un meegjini leenaam chubinaat, nekaa tur sarezhgjiita nav, tikai kaa jau visos sporta veidos vajadziigs laiks, lai sajustu/izjustu to lietu, jaa, lai ieietu asiniis.
Bet tas labi, ka tu baidies, taatad tu domaa, nevis laid ‘bez galvas’. Nez, man jau neticaas, ka taads var izraisiit avaariju, kas baidaas un to vien domaa ‘ka tik kaukas nenotiek’. Jo uzmaniigam jaabuut jebkuraa gadiijumaa. Veiksmes!
Nu nav jau tā, ka trūktu pieredzes :)
Pie tiesībām tiku pirms kādiem gadiem 5 laikam. Pa to laiku esmu izbraukājis pus Eiropu ar auto, gada laikā nobraucu pie 30 - 40 000 km. Vienkārši skatoties uz statistiku sāk palikt bail braukt pa Latviju.
Pietiek aizbraukt tepat pāri robežai uz Igauniju. Vienīgie, kas ālējas pa ceļiem ir tie, kam uz numuriem ir maģiskie burti “LV”. Visi pārējie brauc vienkārši pasakaini godīgi. Braucu pa Tallinu, vajadzēja pārkārtoties Tallinā no labās malējās joslas uz kreiso malējo joslu vietā, kur ir 4 joslas vienā virzienā. Nepārspīlējot, tas man izdevās 10 metru garā gabalā - ieslēdz pagriezienu un visi tevi laiž.
To pašu novēroju Stokholmā pagājušā gada beigās - nav lēkātāju pa joslām, visi godīgi brauc. Ja ir ātruma ierobežojums, tad to arī ievēro. Iebraucu Latvijā, nobraucu no prāmja un pirmais, ko es redzu, kā viens pie pirmā luksofora ieliek pakaļā priekšā braucošajam.
Patiesībā ar to braukšanu ir tā, ka papildus drošība nekad nevar būt par daudz. Tāpēc arī sekoju līdzi visām ceļu drošības aktivitātēm Latvijā ;)
iipashi ja tur tajaa skolaa maaciis tik kaa piespraadzeeties un izdariit visaadas citas noderiigas lietas staavot, bet par pashu braukshanu neko.