Visās malās nu jau labu laiku runā par to, ka jābremzē inflācija, ka jābremzē kreditēšana, ka, viss iet uz galu. Man, kā jau daudziem jauniem cilvēkiem, kam kaut kur gribas dzīvot, ir pietiekami labi ienākumi, lai varētu uzņemties ilgtermiņa saistības, ir arī hipotekārais kredīts. Tad nu lūk, par to arī parunāsimies.

Kredītu dzīvokļa iegādei paņēmu pirms kādiem nu jau gandrīz 3 gadiem. Tobrīd likās, ka maksāt par dzīvokli 500Ls par kvadrātmetru ir dārgi, taču saņēmāmies un tikām pie dzīvokļa. Kredītu paņēmām uz 30 gadiem. Sākumā kredīta valūta bija USD, taču kaut kā viltīgi sagadījās tā, ka pamanījos nomainīt kredīta valūtu pret EUR pareizajā brīdī un atšķirībā no daudziem citiem neko daudz šīs mahinācijas dēļ nezaudēju – ieguvu vēl zemāku procentu likmi, kredīts bija labāk pasargāts no valūtu svārstībām, jo tajā brīdī jau lats bija piesaistīts eiro. Ja nemaldos, tobrīd kredīta procentu likme bija 3.5%, kas veidojas no 6 mēnešu EURIBOR likmes un bankas pievienotās likmes. Līdz ar to reizi 6 mēnešos notiek kredīta ikmēneša maksājumu pārrēķins atbilstoši jaunajai EURIBOR likmei. Ja nemaldos par statistiku, tad tuvu pie 80% Latvijas iedzīvotāju hipotekārie kredīti ir tieši EUR valūtā un ir atkarīgi no 3 vai 6 mēnešu mainīgās EURIBOR likmes.

Kredīta atmaksa notiek bez jebkādām problēmām, laiku pa laikam ar vecāku gādību tiek nodzēsta kāda daļa no pamatsummas, lai viss process raitāk ietu uz priekšu un sanāktu mazāk samaksāt procentos, ātrāk tiktu vaļā no kredītsaistībām. Tad nu lūk. Pāris nedēļas atpakaļ kārtējo reizi veicu kredīta pamatsummas daļas dzēšanu. Liels bija mans pārsteigums, kad pēc pamatsummas daļas dzēšanas un ikmēneša maksājumu pārrēķina man sanāca maksāt par 1EUR vairāk, nekā pirms šīs mahinācijas.

Izrādījās, ka iemesls pavisam vienkāršs – kredīts tika paņemts pie minimālām procentu likmēm, bet pēdējā laikā šīs procentu likmes ir diezgan strauji augušas. Tad nu lai apmierinātu savu ziņkāri, devos uz Latvijas bankas mājas lapu, lai paskatītos, kas tad īsti notiek ar EURIBOR likmēm.

Ja tagad tā piedomāju, tad laiku pa laikam biju dzirdējis par to, ka Eiropas Centrālā banka palielina šo likmi, bet tad tā īsti tam uzmanību nepievērsu. Tagad bija reāls iemesls iepazīties ar šīs maģiskās likmes vēsturi. Latvijas bankas mājas lapā atradu skaistu Excel failu, kurā bija pieejami dati par EURIBOR likmēm katrai dienai kopš 2001. gada 1. janvāra. Klikatu, klakatu un manā priekšā ir grafiks, kuru varat apskatīt arī jūs. Var labi redzēt, ka laikā, kad strauji uzplauka dzīvokļu pirkšana/pārdošana un attiecīgi arī sāka augt cenu burbulis, EURIBOR likmes bija pat ļoti zemas. Šobrīd jau kopš 2005. gada beigām šīs likmes mērķtiecīgi kāpj atpakaļ augšā. Šobrīd izskatās, ka jau pēc pus gada vai gada tās varētu sasniegt to pašu sākotnējo vērtību ~4.8% apmērā. Pieliekam klāt bankas pievienoto likmi ~1.5% un iegūstam jau likmi, kas ir tuvu 6%.

Te nu neviļus rodas jautājums, ko tad tas nozīmē vienkāršajiem cilvēkiem? Neesmu ekonomists, varu kļūdīties ar lielo lietu prognozēšanu, taču man ir šādas tādas domas par notiekošo.

  1. tuvākā pusgada vai gada laikā, kad notiks kredītu procentu likmju pārskatīšana cilvēkiem nāksies iepazīties ar šo ne tik rožaino grafiku, kas nozīmē tikai vienu – kredīti kļūst dārgāki un attiecīgi mazāk naudiņas atliks citām lietām. Interesanti, ka par šo tēmu pavisam nesen tika runāts RIGIBOR kontekstā, kas dažu baumu dēļ uzleca ievērojamos augstumos. Laikam EURIBOR kāpums šobrīd vēl nav sasniedzis tādu līmeni, lai par to sāktu runāt.
  2. līdz ar kredīta likmju pieaugumu, teorētiski vajadzētu samazināties tai cilvēku daļai, kas varētu atļauties iegādāties īpašumus par lielām summām. Teiksim, lai jauna ģimene tiktu pie saprātīga izmēra dzīvokļa, jau šobrīd ikmēneša maksājums ir par ~100Ls lielāks, nekā pirms pāris gadiem. (piemērs ar dzīvokli par 80kLs ar procentu likmēm attiecīgi 3.5 un 5.4%). Ja mēs pierēķinām starpību starp nekustamo īpašumu cenu starpību pirms pāris gadiem un šobrīd, tad šī starpība sanāk pat tuvu pie 300Ls par mēneša maksājumu.
  3. līdz ar to, ka mazāk cilvēku būs spējīgi paņemt šos dārgos kredītus par lielajām summām, mazāk cilvēku varēs arī darboties kā spekulanti, jo pircēju apjoms samazināsies un nebūs iespējas tik viegli un veikli tikt vaļā no dzīvokļiem. Nelaime savukārt ir faktā, ka liela daļa spekulantu, kas ir vienreiz izveikuši savas mahinācijas, ir vietā paņēmuši vismaz vēl vienu dzīvokli tieši šādam pašam mērķim, attiecīgi tagad visi sēž un gaida, kas notiks.
  4. Tā kā šobrīd spriežot pēc baumām un tumšajiem logiem jaunajos projektos diezgan daudzus dzīvokļus un mājas savās rokās tur spekulanti, tad kādā brīdī rimstoties cenu pieaugumam, šiem cilvēkiem radīsies vēlme atbrīvoties no šiem īpašumiem. Tā kā pieprasījums būs krities, tad attiecīgi, manuprāt, nāksies arī nolaist cenas. Patiesībā jau ir gadījies no pāris cilvēkiem dzirdēt baumas, ka, lai pārdotu dzīvokļus, ir nācies nolaist cenas.
  5. Līdz ar valdības vēlmi no 1. jūlija (ja nemaldos) kredītus atļaut izsniegt tikai ar pirmo iemaksu ne mazāku par 10%, viss šis pasākums varētu jūtami paātrināties.

Vispār ir interesanti uz to visu noraudzīties no malas, klausīties uz “veiksmes stāstiem”, kad dzīvoklis ir nopirkts par 40 000Ls, pārdots par 80 000Ls un pēc tam paņemts nākamais tāds pats par 100 000Ls (izveicot vienkāršu matemātiku, pārdotā dzīvokļa vietā jaunais dzīvoklis ir nopirkts par 60 000, kas ir par 20 000Ls dārgāk, nekā pārdotais). Mani kaut kā nepamet pārliecība, ka visi šie maģiskie spekulanti ar tekstiem “nekustamā īpašuma cenas tikai kāps”, “pērciet, kamēr variet” vienā jaukā dienā var palikt ar (atvainojiet par izteicienu) pliku pakaļu.

Stāsta morāle: dzīvojiet prātīgi un sekojiet līdzi savai finanšu veselībai. Ja man nebūtu hipotekārā kredīta un dzīvokļa, šaubos vai es to pirktu šobrīd par esošajām cenām.