Archive for September, 2007

Baložu Bizons 2007

Posted on September 6th, 2007 in Pārdomas | 4 Comments »

Pavisam nesen izdarīju novērojumus, ka katram sevi cienošam blogotājam džentelmeņa komplektā ir jābūt divritenim un digitālajam fotoaparātam. Tagad šim komplektam pievienoju vēlvienu lietu vai pareizāk sakot izklaidi. Pēdējā laikā esmu manījis zināmu aktivitāti skriešanas pasākumos. Kādam tas ir vienkāršs vakara sports, kāds skrien orientēšanās sacensībās, vēl kāds skaita kilometrus un sadedzinātās kalorijas. Es arī mēdzu pāris reizes mēnesī izskriet kādu līkumu pa tepat blakus esošo Baložu mežu. Nekad tā īsti nebiju pievērsis uzmanību tam, cik daudz noskrienu un cik ātri noskrienu.

Baložos nu jau laikam trešo gadu pēc kārtas vasarās Baložu pilsētas Sporta iniciatīvas centrs organizē krosa skriešanas sacensības. Vairākas reizes biju redzējis gan afišas, gan arī iepriekšējos pilsētas svētkos manīju kopvērtējuma uzvarētāju apbalvošanu. Pāris nedēļas atpakaļ biju jau nolēmis piedalīties un paskatīties uz ko vispār esmu spējīgs pēc vairāku gadu mazkustīga dzīvesveida. Piereģistrējos sacensību mājas lapā un gaidīju nākamās sacensības, kas bija paredzētas 20. augustā. Kā par nelaimi sagadījās tā, ka biju tieši noķēris kaut kādu vēdera vīrusu un nācās vien gulēt mājās. Toties otrdien pietiekami agri tiku mājās no darba un izlēmu piedalīties. Rezultāts pat nebija tik dikti svarīgs, galvenais bija piedalīties un saprast, ka es varu tikt distancei līdz galam.

Manai vecuma grupai (V 21 - 1986. līdz 1973. gadā dzimušie) distance ir 4km jeb 4 organizatoru nomērītie apļi. Sacensību kārtība ir pavisam vienkārša un vairāk rosinoša uz izkustēšanos nevis dikti nopietnu cīņu par rezultātiem. Varbūt citos posmos tas ir savādāk, taču šajā sistēma bija pavisam vienkārša - starts ik pēc 15 minūtēm, kad trasē vienlaicīgi dodas visi attiecīgajā skrējienā skriet gribētāji. Kopā ar mani trasē devās bariņš bērnu un pāris pavecāki kungi, kuriem visiem distances bija īsākas par manējo. Pirmais pus aplis bija tīri mierīgs un likās ka noskriet visus četrus apļus nebūs nekādu problēmu, taču izrādījās, ka kross Baložu mežā nav tas pats, kas skriešana pa stadionu pirms nez cik gadiem. Otrajā apļa pusē sākās gan nelieli kāpumi, gan kritumi, kas lika par sevi manīt pēdējos apļos. Lai nu kā, biju nolēmis neapstāties un tikt līdz galam. Tas arī izdevās. Pēc finiša tiku pie nelielas veicināšanas balvas un tad jau varēju doties mājup.

Jau pirms skriešanas zināju, ka rezultāts salīdzinot ar citiem skrējējiem būs ļoti vājš, jo nav diez ko liela varbūtība bez treniņa noskriet cilvēkus, kas ar to nodarbojas daudz maz regulāri. Šodien aplūkojot rezultātus organizatoru mājas lapā secināju, ka par vājajiem rezultātiem neesmu kļūdījies. No pirmās vietas savā distancē atpaliku par 9 ar pusi minūtēm, bet no priekšpēdējā skrējēja par 5 minūtēm. Nu ko, cerams, ka nākamajā sezonā izdosies piedalīties vairāk kā vienā posmā, uzlabot savu fizisko kondīciju un tad arī rezultāti būs labāki. Diemžēl šī sezona jau ir praktiski beigusies, atlicis ir vairs tikai viens posms nākamajā pirmdienā 10. septembrī, taču tajā man, diemžēl, neizdosies piedalīties.

Ja nu kādu esmu ieintriģējis, tad informācija organizatoru mājas lapā www.balozubizons.lv.

Saules tējkanna - rezultāti

Posted on September 3rd, 2007 in DIY | 4 Comments »

Šorīt no rīta pirms došanās uz darbu dzirdēju, kā nočirkst kāpņutelpas durvju kods - pastniecei esmu iedevis savu durvju kodu, tāpēc vienmēr varu zināt, kad man ir jāpārbauda pasta kastīte. Tā kā vienīgais, preses izdevums, kuru abonēju ir žurnāls Terra, tad bija skaidrs - ja vien pastniece nav atnesusi kaut ko kādam citam, tad šodien es uzzināšu konkursa “Saules tējkanna” rezultātus. (Par manām izklaidēm šī konkursa sakarā var palasīt iepriekšējos rakstos Saules tējkanna I un Saules tējkanna II).

Lai arī konkursa mērķi nesasniedzu, tomēr bija sajūta, ka savs darbs ir jānosūta kaut vai tāpēc vien, lai konkurentiem būtu lielāks prieks par savu uzvaru. Kā nekā arī daļējs rezultāts ir rezultāts. Dodoties pa ceļam uz mašīnu, paspēju jau satura rādītājā atrast un uzšķirt vajadzīgo lappusi. Par pārsteigumu atvērumā ieraudzīju arī savas tējkannas bildi. Tā nu lasīju tekstu un priecājos - esmu ieguvis 3. vietu un balvā saņemu žurnāla Terra abonementu nākamajam gadam komplektā ar Terras krūzīti. Pēc visa spriežot drosmīgo dalībnieku arī nav bijis diži vairāk par 3, taču tas neliedz man priecāties par savu rezultātu.

Pirmo vietu konkursā ir ieguvis Aigars Liepiņš, kam izmantojot parabolisku virsmu, kas klāta ar spoguļu lauskām patiešām izdevās uzvārīt ūdeni 41 minūtes laikā. Otrajā vietā Juris Ķibilds ar parabolisku virsmu, kas pēc bildes spriežot ir klāta ar alumīnija folliju un fokusā novietotu plastmasas cauruli. Viņa rezultāts ir 88 grādi 88 minūtēs. Trijnieku noslēdzu es ar 75 grādiem, 2 stundām un 20 minūtēm.

Kārtējo reizi guvu apstiprinājumu tam, ka pie rezultātiem var tikt tikai kaut kur piedaloties.