Archive for December, 2007

2008. gada kalendārs paša rokām ar Adobe Photoshop CS2

Posted on December 23rd, 2007 in DIY, Projekti, Pārdomas | 12 Comments »

Šogad atšķirībā no citiem gadiem dāvanas saviem tuvajiem mēģinu gatavot pats. Tā kā mazliet fotografēju un ir šādas tādas tīri smukas bildes sakrājušās, tad izdomāju, ka varētu uz Ziemassvētkiem izveidot kādu kalendāru kā dāvanu. Pats sev netipiski par to sāku domāt diezgan savlaicīgi, taču ar darīšanu bija švakāk. Tā nu tā īsti pieķēros šai lietai pirms kādas nedēļas - atlasīju pāris kalendāriem domātās bildes, atradu vietas, kur drukā kalendārus un atkal nedaudz paslinkoju. Kad biju sapratis, ka nu ir pēdējais brīdis, lai kalendārus pasūtītu, secināju, ka patiesībā vairs nav pēdējais brīdis, bet ir jau par vēlu. Tā, picturehappy.lv bija mājas lapā ielikts paziņojums, ka, lai tiktu pie kalendāra līdz Ziemassvētkiem, pasūtījums ir jāiesniedz un jāapmaksā līdz 17. decembrim. Lieki piebilst, ka paziņojumu ieraudzīju 19. decembrī. Intereses pēc piezvanīju arī uz Kiwiprint, taču arī tur man atbildēja, ka varbūtība, ka kalendāru paspēs dabūt gatavu līdz svētkiem, ir aptuveni 30%.

Ko dara cilvēks, kad visi viņam atsakās palīdzēt? Pareizi, dara pats! Iesākumā domāju pats ar roku Photoshop sazīmēt kalendāru šablonus, taču kaut kā veiksmīgi meklējot Google kalendāru paraugus uzdūros kādam ģeniālam rīkam - Jeffrey’s Photoshop Calendar. Ģeniāls šis rīks ir tāpēc, ka ar viņu var panākt visu man nepieciešamo - uz A4 lapas izkārtot nākamā gada kalendāra režģi, datumos ievietot komentārus un uz kalendāra lapas ir vieta arī bildei.

Tā kā ārzemēs cilvēki nesvin vārda dienas, tad man bija bailes par to, ka pašam nāksies Photoshop šablonos pārrakstīt visu latviešu kalendāru. Patiesībā izrādījās, ka iepriekšminētais rīks ir vēl ģeniālāks, nekā kāds to varētu iedomāties. Tam var padot ievaddatu failā komentārus pie datumiem. Lieki piebilst, ka nav grūti tikt pie latviešu vārda dienu kalendāra teksta failā. Tad nu nedaudz paspēlējos ar vārdadienu kalendāru un voila! Man tiek automātiski ģenerētas kalendāra lapas, kurās man atliek vairs tikai ievietot savas bildes, pielabot dažas sīkas nianses vārdadienu izkārtojumos un nedaudz pamainīt kalendāra noformējumu, lai tas man patiktu labāk, nekā standarta noformējums.

Tad nu es tā padomāju - varbūt tāds KiwiPrint vai PictureHappy bizness nemaz nav tik sarežģīts un ir tīri vienkārši ieviešams. Atliek tikai sagatavoties uz nākamajiem Ziemassvētkiem, pieslīpēt nianses, iegādāties tehniku, utt. Patiesībā skatoties uz to, kas notiek T-Bode veikalos pirms svētkiem, cik ļoti pēdējā laikā cilvēki ir iecienījuši personalizētas lietas, šāds bizness varētu tīri labi aiziet kaut vai tāpēc vien, ka pieprasījums pirms svētkiem stipri pārsniedz piedāvājumu.

Noslēgumā tikai pievienošu kalendāra latviešu vārdadienu ievaddatu failu. Lai arī sākotnējā ierakstā biju pievienojis arī modificēto kalendāra scenārija failu, tomēr to ņemšu ārā, jo neilgi pēc mana komentāra scenārija autora blogā, manas pamanītās nepilnības tika izlabotas.

Svinamās un svētku dienas datumos izvēlējos nelikt, taču tās varētu kaut kā ievietot pašā kalendāra lapā, nedaudz pārbīdot automātiski ģenerēto izkārtojumu.

Priecīgus svētkus visiem!

Überkulturāla nedēļa

Posted on December 17th, 2007 in Pārdomas | No Comments »

Pēdējo nedēļu esam bijuši dikti kulturāli. Kopā pa šo nedēļu ir apmeklēti četri pasākumi un tad nu neliels atskats uz tiem. Būtībā es šo ierakstu nebūtu rakstījis, ja vien nebūtu pamanījis zuz.lv blogā rakstu par to, ka kaut kādiem blogotājiem esot piedāvāta bezmaksas ieeja Angel and Devil muzikālajās dzīrēs. Es gan nebiju to blogotāju sarakstā, kuriem šie uzaicinājumi tika nosūtīti, taču tas man neliedz šoreiz uzrakstīt atsauksmi, jo pateicoties darbavietai es arī tiku pie biļetēm.

Tātad, iesākumā par pašiem apmeklētajiem pasākumiem. Nedēļa sākās ar pirmdienu un apmeklētu Vanessa Mae koncertu, tālāk sekoja otrdiena ar operas “Traviata” apmeklējumu. Sestdienas vakars tika aizvadīts “Angel and Devil” muzikālajās dzīrēs Dzelzceļa vēstures muzejā, bet šovakar bijām aizstaigājuši uz izrādi “Princis un ubaga zēns” Nacionālajā teātrī. Bet nu par visu pēc kārtas.

Vanessa Mae koncerts pirmdienas vakarā sagādāja nelielu vilšanos. Parasti uz pasākumiem mēģinām ierasties laikus, tāpēc arī šoreiz ieradāmies krietnas 20 minūtes pirms pasākuma. Jau iesākumā likās dīvaini, ka arēnas durvis no vestibila ir slēgtas, nevienu nelaiž iekšā, bet tur vēl notiek mēģinājumi. Tā nu arī nosēdējām krietnu laiku aiz durvīm kopā ar visiem pārējiem sanākušajiem tūkstošiem cilvēku. Kā izrādījās, tad esot aizkavējusies Vanessa Mae lidmašīna, attiecīgi pārcelti mēģinājumi un attiecīgi arī koncerta sākums. Lai nu kā arī nebūtu, sabiedriskais fui koncerta organizatoriem par klausītāju turēšanu neziņā.
Pats koncerts bija labs. Tā kā sēdējām gana tuvu skatuvei, tad skaņa likās tieši tik skaļa, cik nepieciešams. Domāju, ka tiem, kas sēdēja tālāk uz aizmuguri varētu būt švaki. Lai arī vairākas reizes Vanessa Mae mēģināja iekustināt publiku un dabūt skatītājus kājās, liekas, ka skatītāji bija tomēr apvainojušies par ilgo gaidīšanu vestibilā un uz Vanessas aicinājumiem “Come on, get up and have fun!” īsti neatsaucās. Lai nu kā, koncerts man patika. Kopā varētu iedot 4 zvaigznes no 5, vienu noņemot par koncerta kavēšanos.

Otrdienas vakars un izrāde “Traviata” operā. Pēdējo reizi uz operu laikam biju pirms kāda gada vai pusotra, kad skatījāmies “Aīdu”. Šoreiz mani mazliet mulsināja veids, kādā tika pasniegta opera - likās mazliet par brutālu un ar pārāk atklātu erotikas piegaršu. Ja parasti opera priecē ar krāšņiem tērpiem, dekorācijām, mūziku un protams dziedāšanu, tad šoreiz likās, ka tas viss brīžiem pabīdās mazliet otrajā plānā un priekšplānā izvirzās aktieru mīcīšanās pa grīdu un puskailu sieviešu dejas uz mēles. Man kaut kā personīgi neliekas, ka tās būtu tās lietas, kuras būtu jārāda operā, bet nu lai jau paliek. Kopā atkal 4 zvaigznes no 5, biju gaidījis mazliet kaut ko citu.

Sestdienas vakars un Angel and Devil muzikālās dzīres. Pirms tiku pie biļetēm, biju jau paspējis apskatīt gan šī pasākuma māksliniekus, gan arī potenciālās biļešu cenas. Ja jāsaka godīgi, tad diez vai es būtu ar mieru iegādāties biļetes par organizatoru noteikto cenu. Pēc visa spriežot es neesmu tāds vienīgais. Tiku pie biļetēm un secināju, ka uz biļetes ir rakstīts Galdiņš Nr. 75. Aizejot uz pasākumu secinājām, ka galdiņš nr. 75 nemaz neeksistē, mums ierādīja vietu pie cita galdiņa, jo acīmredzot neizpirkto biļešu dēļ galdiņi bija pārvietoti mazliet savādāk, lai nebūtu tik daudz tukšu vietu. Uzreiz pēc apsēšanās pie galdiņiem tiek piedāvāts kāds “welcome drink”, bet uz jautājumu par kaut ko bezalkoholisku tiek atbildēts, ka neesot paredzēts. Vēl pāris pārmītas frāzes un pēc brīža jau tiekam pie vienkāršas melnās tējas ar citronu alkoholiska “welcome drink” vietā. Tā kā neesmu lasījis “Meistaru un Margaritu”, kas itkā ir šīs izrādes pamatā, tad bija diezgan grūti saprast visa pasākuma sižetu, turklāt arī nosaukumā minētos enģeļus un dēmonus varējām sazīmēt tikai tad, kad šovs jau bija beidzies un bijām par to piedomājuši. Patiesībā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc gribēju apmeklēt šo pasākumu bija Igo kā mākslinieks, kura dziedāšanu arī tīri labi izbaudījām.
Izrādes laikā nepameta sajūta, ka visvisādi tiek mēģināts iekurināt publiku uz dzīrēm visas nakts garumā, gan ar dažādiem uzsaucieniem, gan bezmaksas kokteiļiem. Tiesa pēc mūsu novērojumiem, tāpat, kā to lasīju aiz.miga.lv atsauksmē arī sestdienas vakarā vismaz laba daļa skatītāju visai ātri atstāja Dzelzceļa vēstures muzeju.
Visā visumā pasākuma formāts ir interesants un ja trāpītos pareizā auditorija, tad visticamāk arī varētu izveidot kārtīgas muzikālas dzīres visas nakts garumā. Diemžēl man liekas, ka auditorija, kas ir gatava maksāt 35 līdz pat 100Ls par biļeti uz pasākumu, diez vai ir gatava pēc tam arī “dzert līdz rītam”. Visticamāk, ka šāda veida pasākums varētu pilnībā izpildīt savu plānu apvienojot to ar kādiem svētkiem, piemēram, jaunā gada sagaidīšanu, taču vienkāršā piektdienas vai sestdienas vakarā - diez vai. Labi, pietiks runāt, kopējais vērtējums 3 ar + no 5 iespējamām zvaigznēm. Lielos vilcienos pievienojos aiz.miga.lv lasītajai atsauksmei.

Un visbeidzot teātra izrāde “Princis un ubaga zēns”. Lai arī izrāde vairāk ir paredzēta bērniem, tomēr tīri labi patika arī mums. Labs sižets, labas dekorācijas, laba horeogrāfija, viss bija labi. 5 zvaigznes no 5. Reizēm par biļeti nemaz nav jāmaksā milzu summas, lai tiktu pie kārtīga prieka sirdī, atliek vien aiziet uz vienkārši sirsnīgu teātra izrādi.

Nobeigumā laikam tikai jāpasaka paldies darbavietai par biļetēm uz Vanessa Mae koncertu un Angel and Devil muzikālajām dzīrēm.

P.S. vienīgais, kas mani pārsteidza, ka vēl joprojām atrodas cilvēki, kas nejēdz izslēgt telefonu teātra laikā. Tā teikt sveiciens kundzei no 15. rindas parterā pa kreisi Nacionālā teātra izrādē “Princis un ubaga zēns”, kuras telefons izrādes laikā paspēja iezvanīties, liekas, 4 reizes.

Ievads Zend Framework

Posted on December 9th, 2007 in PHP | 1 Comment »

Sen sen atpakaļ pārtulkoju kādu salīdzinoši vienkāršu PHP grāmatu latviešu valodā un cilvēki to vēl līdz šim brīdim izmanto kā savu PHP apguves sākuma literatūru. Tā kā latviešu valodas PHP lietotāju skaits ir pārāk mazs, lai būtu izdevīgi rakstīt biezas grāmatas par sarežģītām ar PHP saistītām tēmām, tad vienīgais uz ko mēs varam cerēt - kāds iztulkos vai uzrakstīs kādu mazāku, taču labu un diezgan specifisku pamācību, kā izdarīt vienu vai otru lietu.

Ir jau pagājuši laiki, kad cilvēki centās katru reizi būvēt sistēmas no pašiem pamatiem. Protams ir gadījumi, kad tā ir vienīgā pareizā izvēle, taču vēl biežāk cilvēki sāk novērtēt citu veidoto darbu augļus. Tā pirms dažiem gadiem secināju, ka WordPress kā platforma ir pietiekami spēcīga, lai vairs nebūtu vērts katram bloga īpašniekam censties un rakstīt savu dzinēju. Šobrīd jau ļoti liela daļa blogu darbojas tieši uz WordPress vai kāda cita gatava produkta.

Līdzīgi ir arī ar programmēšanu. Kādā brīdī tu vienkārši saproti, ka cita darbu izmantot nemaz nav tik slikti. Pie tam ja tas vēl ir veidots izmantojot labo programmēšanas praksi, tad tas drīzāk tavam darbam piedod papildus vērtību, nevis kaunu. Tā nu dažas nedēļas atpakaļ papētīju Zend Framework un secināju, ka tas ir tā vērts, lai par to iztulkotu kādu pamācību no angļu valodas. Lai arī tulkošanai vairs nav tāda nozīme, kāda tā bija PHP programmētāja rokasgrāmatas tulkošanas laikā, manuprāt, reizi pa reizei ir vērts parūpēties, lai kaut ko varētu lasīt arī latviski.

Tiem, kurus tas varētu interesēt:

Oriģinālās pamācības angļu valodā: