Pēdējo nedēļu esam bijuši dikti kulturāli. Kopā pa šo nedēļu ir apmeklēti četri pasākumi un tad nu neliels atskats uz tiem. Būtībā es šo ierakstu nebūtu rakstījis, ja vien nebūtu pamanījis zuz.lv blogā rakstu par to, ka kaut kādiem blogotājiem esot piedāvāta bezmaksas ieeja Angel and Devil muzikālajās dzīrēs. Es gan nebiju to blogotāju sarakstā, kuriem šie uzaicinājumi tika nosūtīti, taču tas man neliedz šoreiz uzrakstīt atsauksmi, jo pateicoties darbavietai es arī tiku pie biļetēm.

Tātad, iesākumā par pašiem apmeklētajiem pasākumiem. Nedēļa sākās ar pirmdienu un apmeklētu Vanessa Mae koncertu, tālāk sekoja otrdiena ar operas “Traviata” apmeklējumu. Sestdienas vakars tika aizvadīts “Angel and Devil” muzikālajās dzīrēs Dzelzceļa vēstures muzejā, bet šovakar bijām aizstaigājuši uz izrādi “Princis un ubaga zēns” Nacionālajā teātrī. Bet nu par visu pēc kārtas.

Vanessa Mae koncerts pirmdienas vakarā sagādāja nelielu vilšanos. Parasti uz pasākumiem mēģinām ierasties laikus, tāpēc arī šoreiz ieradāmies krietnas 20 minūtes pirms pasākuma. Jau iesākumā likās dīvaini, ka arēnas durvis no vestibila ir slēgtas, nevienu nelaiž iekšā, bet tur vēl notiek mēģinājumi. Tā nu arī nosēdējām krietnu laiku aiz durvīm kopā ar visiem pārējiem sanākušajiem tūkstošiem cilvēku. Kā izrādījās, tad esot aizkavējusies Vanessa Mae lidmašīna, attiecīgi pārcelti mēģinājumi un attiecīgi arī koncerta sākums. Lai nu kā arī nebūtu, sabiedriskais fui koncerta organizatoriem par klausītāju turēšanu neziņā.
Pats koncerts bija labs. Tā kā sēdējām gana tuvu skatuvei, tad skaņa likās tieši tik skaļa, cik nepieciešams. Domāju, ka tiem, kas sēdēja tālāk uz aizmuguri varētu būt švaki. Lai arī vairākas reizes Vanessa Mae mēģināja iekustināt publiku un dabūt skatītājus kājās, liekas, ka skatītāji bija tomēr apvainojušies par ilgo gaidīšanu vestibilā un uz Vanessas aicinājumiem “Come on, get up and have fun!” īsti neatsaucās. Lai nu kā, koncerts man patika. Kopā varētu iedot 4 zvaigznes no 5, vienu noņemot par koncerta kavēšanos.

Otrdienas vakars un izrāde “Traviata” operā. Pēdējo reizi uz operu laikam biju pirms kāda gada vai pusotra, kad skatījāmies “Aīdu”. Šoreiz mani mazliet mulsināja veids, kādā tika pasniegta opera - likās mazliet par brutālu un ar pārāk atklātu erotikas piegaršu. Ja parasti opera priecē ar krāšņiem tērpiem, dekorācijām, mūziku un protams dziedāšanu, tad šoreiz likās, ka tas viss brīžiem pabīdās mazliet otrajā plānā un priekšplānā izvirzās aktieru mīcīšanās pa grīdu un puskailu sieviešu dejas uz mēles. Man kaut kā personīgi neliekas, ka tās būtu tās lietas, kuras būtu jārāda operā, bet nu lai jau paliek. Kopā atkal 4 zvaigznes no 5, biju gaidījis mazliet kaut ko citu.

Sestdienas vakars un Angel and Devil muzikālās dzīres. Pirms tiku pie biļetēm, biju jau paspējis apskatīt gan šī pasākuma māksliniekus, gan arī potenciālās biļešu cenas. Ja jāsaka godīgi, tad diez vai es būtu ar mieru iegādāties biļetes par organizatoru noteikto cenu. Pēc visa spriežot es neesmu tāds vienīgais. Tiku pie biļetēm un secināju, ka uz biļetes ir rakstīts Galdiņš Nr. 75. Aizejot uz pasākumu secinājām, ka galdiņš nr. 75 nemaz neeksistē, mums ierādīja vietu pie cita galdiņa, jo acīmredzot neizpirkto biļešu dēļ galdiņi bija pārvietoti mazliet savādāk, lai nebūtu tik daudz tukšu vietu. Uzreiz pēc apsēšanās pie galdiņiem tiek piedāvāts kāds “welcome drink”, bet uz jautājumu par kaut ko bezalkoholisku tiek atbildēts, ka neesot paredzēts. Vēl pāris pārmītas frāzes un pēc brīža jau tiekam pie vienkāršas melnās tējas ar citronu alkoholiska “welcome drink” vietā. Tā kā neesmu lasījis “Meistaru un Margaritu”, kas itkā ir šīs izrādes pamatā, tad bija diezgan grūti saprast visa pasākuma sižetu, turklāt arī nosaukumā minētos enģeļus un dēmonus varējām sazīmēt tikai tad, kad šovs jau bija beidzies un bijām par to piedomājuši. Patiesībā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc gribēju apmeklēt šo pasākumu bija Igo kā mākslinieks, kura dziedāšanu arī tīri labi izbaudījām.
Izrādes laikā nepameta sajūta, ka visvisādi tiek mēģināts iekurināt publiku uz dzīrēm visas nakts garumā, gan ar dažādiem uzsaucieniem, gan bezmaksas kokteiļiem. Tiesa pēc mūsu novērojumiem, tāpat, kā to lasīju aiz.miga.lv atsauksmē arī sestdienas vakarā vismaz laba daļa skatītāju visai ātri atstāja Dzelzceļa vēstures muzeju.
Visā visumā pasākuma formāts ir interesants un ja trāpītos pareizā auditorija, tad visticamāk arī varētu izveidot kārtīgas muzikālas dzīres visas nakts garumā. Diemžēl man liekas, ka auditorija, kas ir gatava maksāt 35 līdz pat 100Ls par biļeti uz pasākumu, diez vai ir gatava pēc tam arī “dzert līdz rītam”. Visticamāk, ka šāda veida pasākums varētu pilnībā izpildīt savu plānu apvienojot to ar kādiem svētkiem, piemēram, jaunā gada sagaidīšanu, taču vienkāršā piektdienas vai sestdienas vakarā - diez vai. Labi, pietiks runāt, kopējais vērtējums 3 ar + no 5 iespējamām zvaigznēm. Lielos vilcienos pievienojos aiz.miga.lv lasītajai atsauksmei.

Un visbeidzot teātra izrāde “Princis un ubaga zēns”. Lai arī izrāde vairāk ir paredzēta bērniem, tomēr tīri labi patika arī mums. Labs sižets, labas dekorācijas, laba horeogrāfija, viss bija labi. 5 zvaigznes no 5. Reizēm par biļeti nemaz nav jāmaksā milzu summas, lai tiktu pie kārtīga prieka sirdī, atliek vien aiziet uz vienkārši sirsnīgu teātra izrādi.

Nobeigumā laikam tikai jāpasaka paldies darbavietai par biļetēm uz Vanessa Mae koncertu un Angel and Devil muzikālajām dzīrēm.

P.S. vienīgais, kas mani pārsteidza, ka vēl joprojām atrodas cilvēki, kas nejēdz izslēgt telefonu teātra laikā. Tā teikt sveiciens kundzei no 15. rindas parterā pa kreisi Nacionālā teātra izrādē “Princis un ubaga zēns”, kuras telefons izrādes laikā paspēja iezvanīties, liekas, 4 reizes.