webtech.lv

Varat uztvert to, kā parodiju, kā veselīgu humoru, kā pilnīgi vienalga ko. Tā teikt, pamēģināsim, cik daudz var panākt uz pazīstamas akcijas bāzes pilnīgi bez budžeta.

Par šo lapu – citāts no lasi2x.lv

Šī lapa ir kā protests pret CSDD iesākto akciju “Skaties divreiz. Divreiz!“, kura pamatā aicina autovadītājus respektēt motobraucējus un pievērst viņiem vairāk uzmanības. No vienas puses šī akcija ir pilnīgi vajadzīga un noteikti kādam liks aizdomāties, taču, manuprāt, šai akcijai ir arī otra puse. Tā būtībā atzīst faktu, ka motobraucēji ļoti bieži BŪTISKI pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus gan atļautā ātruma ziņā, gan apdzīšanas, gan agresīvas braukšanas ziņā. Turklāt nav nekādas publiskas informācijas par to, ka tiktu veiktas kaut kādas motociklistu pārbaudes. Maunprāt, motosezonas sākumā, kas starp citu sākas jau rīt, 26. aprīlī vairāk uzmanības vajadzētu pievērst arī pašu motobraucēju pastiprinātai kontrolei – atļautā braukšanas ātruma ievērošanu, sodīšanai par agresīvu braukšanu un galu galā veikt regulārākas pārbaudes pret alkohola saturu asinīs.

Iespējams, ka šī lapa nebūtu tapusi, ja vien es nebūtu pamanījis pilnīgi absurdi izveidotas animācijas CSDD veidotajā lapā, kas ir vērstas uz autovadītājiem:

• 2. situācijā ir labi redzama gan motociklista agresīva braukšana, gan arī fakts, ka autovadītājs kreiso pagriezienu bija ieslēdzis jau labu laiku iepriekš. Tīra satiksmes noteikumu ignorēšana no motocikla vadītāja puses.
• 3. situācijā ir labi redzams, ka autovadītājs ir ieslēdzis pagrieziena rādītāju un gatavojas manevram. Motocikla vadītājs piebrauc no aizmugures un viņam šis pagrieziena rādītājs ir jāpamana.

Tāpat šī lapa iespējams nebūtu tapusi, ja pēc aizrādījuma par viņa braukšanas stilu kādam agresīvam motocikla vadītājam viņš man nebūt solījis “Iedot bietē”.

Šī lapa nav veidota kā naids pret cilvēkiem, kas pārvietojas savādāk, nekā ar privāto auto. Gluži otrādi, lapa ir izveidota, lai aicinātu šos cilvēkus ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Es personīgi pazīstu vairākus motociklistus un cienu gan viņu pārvietošanās paradumus, gan arī tiesības uz ceļa. Tieši to pašu es arī ceru sagaidīt pretī. Man nav nekādas vēlēšanās sava auto sānos noķert kādu zemu lidojošu motobraucēju.

Cienīsim viens otru uz ceļa un pasaule kļūs labāka!

Šī lapa visticamāk darbosies ne ilgāk kā 2 nedēļas, jo vismaz šobrīd man nav iedvesmas maksāt par tās uzturēšanu un domēna reģistrāciju, taču tas ar laiku var mainīties.

Nu tad aiziet visi uz: lasi2x.lv

Dažas dienas atpakaļ rakstīju par to, ka piedalījos pirmajā velokrosā savā mūžā. Kā par brīnumu tā īsti pat neizjutu muskuļu sāpes pēc šī pasākuma. Labi, stāsts šoreiz ir par kādu interesantu projektu, kuru pamanīju sakarā ar šīm sacensībām. Baložu velokrosa mājas lapas diskusiju sadaļā kāds komentētājs bija ievietojis saiti uz lapu sportafoto.lv, kurā esot iespējams apskatīties šo sacensību bildes. Tā kā man pašam no sacensībām ir vien dažas draudzenes fotografētās bildes, tad ar interesi gribēju apskatīties arī sportafoto.lv esošās bildes. No sākuma mani nedaudz samulsināja fakts, ka visām bildēm ir uzliktas kārtīgas ūdenszīmes, taču tikai pēc tam es sapratu šīs lapas jēgu un ģenialitāti.

Kas tad sportafoto.lv ir tik īpašs? Viens vai vairāki fotogrāfi ir safotografējuši kaut kādas sacensības (cik skatījos lapā, tad bez riteņbraukšanas tiek fotografētas arī skriešanas, orientēšanās, slēpošanas un vieglatlētikas sacensības) un piedāvā tās iegādāties. Pie tam cena ir salīdzinoši ļoti draudzīga – Ls 1.02 par bildi. Šajā gadījumā mani interesēja Baložu velokrosa bildes. Turklāt komplektā ar izdrukātu bildi Uz e-pastu tiks nosūtīts arī bildes fails pilnā izšķirtspējā. Tas nozīmē, ka būtībā lapas fotogrāfi tev par simbolisku samaksu pārdod attēla negatīvus, kurus tu pēc tam vari pavairot brīvi izvēlētā skaitā, ievietot ģimenes fotoalbumā vai kā citādi. Šis projekts man likās interesants tieši tāpēc, ka arī es pats aizraujos ar fotografēšanu un piedaloties sacensībās mazliet nākas izvēlēties starp divām izklaidēm – vai nu fotografēt, vai piedalīties. Piedaloties, protams, gribas arī tikt pie kādas savas bildes. Un ja jau kāds no fotogrāfiem ir mani labi nobildējis, kāpēc lai es nesamaksātu simbolisku summu par savu bildi?

Nākamā nianse, kas mani patīkami pārsteidza bija fakts, ka visām bildēm ir pievienoti atbilstoši atslēgvārdi, tā, piemēram, manām velokrosa bildēm bija pievienots gan vārds un uzvārds, gan mans dalībnieka numurs. Tādējādi es varēju praktiski dažu sekunžu laikā atrast uzreiz VISAS bildes, kurās es esmu labi redzams. Nezinu, kāda ir saikne starp pasākuma organizatoriem un fotogrāfiem, taču fakts ir tāds, ka no sportafoto.lv lapas lietotāja viedokļa tas viss izskatās pēc vienkārši ģeniāla un ērta risinājuma.

Piereģistrējos lapā un mēģināšu intereses pēc pasūtīt kādu savu bildi. Redzēsim, vai pirmais iespaids saglabāsies arī turpmākajā servisa lietošanas laikā. Interesants ir arī fakts, ka šis serviss pēc visa spriežot nāk no Latvijas reģioniem – lapā “par mums” kā adrese ir norādīts Valmieras rajons, Brenguļu pagasts. Malači, tā tik turēt!

Papildināts: No rīta pasūtīju divas bildes, veicu apmaksu izmantojot internetbanku un tikko (nepilnas 5 stundas pēc pasūtījuma veikšanas) manā e-pasta kastītē iekrita abas pasūtītās pilna izmēra bildes:

Sveiki,
paldies par pasūtījumu! Pielikumā pievienotas pilna izmēra fotogrāfijas.
Ceram uz turpmāko sadarbību!
Jauku un sportisku dienu vēlot,
Santa Paegle

Nu ko, sākotnējās uz šo servisu liktās cerības ir pilnībā attaisnotas.

Pagājušajā gadā pēc nez cik gadu pārtraukuma iegādājos velosipēdu. Jau tad bija doma, ka kādreiz varētu piedalīties kādā no velokrosiem vai velomaratoniem. Šajā nedēļas nogalē beidzot pienāca tas brīdis, kad pirmo reizi mūžā piedalījos šādā pasākumā – Baložu velokrosa 1. posmā.

No sākuma šaubījos, kā tas būs, ka piedalīšos tautas klases braucienā. No vienas puses likās, ka es tur varētu būt tāds baigais “ērglis” un izlecējs, kas nestartē savā vecuma grupā, bet cīnās ar pārējiem nebraucējiem. Tajā pašā laikā sapratu, ka bez kaut kādas nopietnākas sagatavošanās nav īpaši saprātīgi uzreiz lekt iekšā nezināmajā un mēģināt pieveikt ~27km garu trasi pa Baložu mežu, kurā ir salīdzinoši daudz smilšainu ceļa posmu. Dienu pirms velokrosa paskatījos citus dalībniekus, kas ir pieteikušies startēt tautas klasē, atradu tur vairākus savus vienaudžus, kas arī ir dzimuši 1982. gadā un secināju, ka nebūs tik traki. Ja jau viņi var tur piedalīties, tad es arī. Tautas klases distances garums ir tikai 5.8km jeb 4 reizes īsāks par manam vecumam atbilstošo. Ja vēl paskatās, ka šogad ar velo esmu kopā nobraucis mazāk par 20km un pirmo reizi šosezon uz velo uzsēdos tikai ceturtdien, tad šaubas par īsto grupu, kurā piedalīties pazuda pavisam.

Lai varētu piedalīties velokrosā bija jāiegādājas arī ķivere. Izrādās, ka tik agri sezonas sākumā nemaz to nav tik vienkārši izdarīt – biju iebraucis vienā Fans veikalā, bet tur man piedāvāja atnākt aprīļa beigās. Tad nu devos tālākos meklējumos un ZZK veikalā varēju izvēlēties ķiveres jau no gana plaša klāsta. Īstenībā dīvaina sajūta – pirmo reizi braukt ar ķiveri galvā :). Lai gan sacensību laikā ķiveri praktiski nejutu – vienīgi tajās reizēs, kad koku vai krūmu zari pret to atsitās.

Pašā Baložu velokrosā šoreiz piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 331 dalībnieks, tautas klasē gan konkurence bija maza – tikai 15 dalībnieki, daļa – meitenes. Iepriekšējā vakarā jau mēģināju Baložu mežā atrast trasi un kaut kādu gabalu no tās pat atradu un izbraucu. Secinājums bija viens – labi vien ir, ka esmu izvēlējies startēt tautas klasē, jo trase vismaz priekš pirmās reizes likās gana sarežģīta. Tā nu sestdienas rītā aizgāju samaksāt dalības maksu (Ls 1.00 + Ls 1.00 par numuru uz visu sezonu) un jau ap divpadsmitiem stājos uz starta līnijas. Kārtīgs masu starts un esam jau trasē. Viena lieta ar kuru nebiju rēķinājies – trasē izrādījās ārkārtīgi grūti kādu apdzīt, jo lielākā trases daļa veda pa šaurām meža taciņām, pa uzkalniņu pašu kori, kur īsti apbraukt kādu dalībnieku pat nebija kur. Tā kā starts tika dots reizē vairākām grupām un tautas klases braucēji bija uz starta līnijas paši pēdējie, tad arī nācās cīnīties un vairākas reizes citus dalībniekus apdzīt.

Visā visumā man gāja tīri labi, tā kā biju pamanījies iestādīt savu velo spidometru pirms starta, tad varēju arī aptuveni rēķināt, cik daudz vēl ir jānobrauc un mēģināt kaut kā dalīt spēkus. Beigu beigās pēc finiša tiku arī pie siltas tējas un auzu biezputras. Vēlāk, kad internetā skatījos rezultātus, secināju, ka 15 dalībnieku konkurencē esmu ierindojies 7. vietā. Aiz manis tomēr bija palikuši 2 vīrieši, bet pārējās bija meitenes. Nekas, tagad, kad aptuveni zinu, kādas ir trases, varēšu arī kādu vakaru izbraukt trasi un mazliet patrenēties, iespējams, ka nākamajos posmos jau ies labāk. Ja paskatās uz vidējo ātrumu trasē, tad tas bija smieklīgi mazs. Nieka 13.3 km/h. Ja to salīdzina ar vājāko v21 grupas dalībnieku, tad jāsecina, ka labi vien ir, ka piedalījos tautas klasē :)

Jebkurā gadījumā prieks, ka šādi pasākumi tiek organizēti tepat nepilna kilometra attālumā no manas dzīvesvietas. Tagad jāgatavojas nākamajam posmam 19. aprīlī un jāsāk noskaņoties arī uz skriešanu krosā Baložu bizons 2008.

Visticamāk, ka Latvijā nav tāda cilvēka, kas nebūtu dzirdējis par digitālās televīzijas afērām un neskaitāmo miljonu lietām. Šoreiz ne par to. Šoreiz par vienkārša patērētāja skatījumu uz lietām. Kamēr tiesas zālēs ir iegūlušas lietas par digitālo televīziju un tiek meklēti vainīgie, tikmēr pašas digitālās televīzijas testi iet pilnā sparā. Pagājušajā piektdienā arī es pievienojos digitālās televīzijas testētāju pulkam. Nolēmu iegādāties Digitality T2001 CX MKII uztvērēju no internetveikala neoshop.lv par 55Ls un paskatīties, ko es savās mājās televizora ekrānā varu ieraudzīt. Tā kā Baloži ir pietiekami tuvu TV tornim, tad rezultātam būtu jābūt pietiekami labam.

Līdz šim man mājās vienmēr ir bijusi tikai parastā kabeļtelevīzija un kvalitāte vairumam kanālu ir bijusi pietiekami laba, lai par to nesatrauktos. Bet nu pie digitālās televīzijas. Kā vienu no tās bonusiem vienmēr uzsver to, ka neatkarīgi no tā, cik tuvu vai tālu tu esi no torņa, neatkarīgi no citām niansēm, ja vien signāla stiprums ir pietiekams, bildes kvalitāte būs ideāla. Tas ir, aizmirstam par sniedziņiem, peldošām bildēm, skaņas traucējumiem,utt. Tieši tāpat tas ir arī praksē – ja ar signāla stiprumu viss ir kārtībā, tad arī bildes un skaņas kvalitāte ir izcila, gadījumā ja signāla stiprums nokrītas līdz kādiem 30-40%, tad televizorā sāk parādīties MPEG-2 kodējuma tipa traucējumi ar kvadrātiņiem, skaņas traucējumi, vai arī vienkārši tiek paziņots, ka signāla nav vispār. Kāpēc lai tik tuvu televīzijas tornim es redzētu šādus traucējumus? Diezgan daudz izsaka arī reljefs, cik augstu/zemu tava izvēlētā vieta atrodas pret televīzijas torni, tas ir, ir nepieciešama tiešā redzamība ar TV torni. Tā kā Baloži laikam ir kaut kādā minimālā bedrē, tad arī ar signāla uztveršanu rodas šādas tādas problēmas. Pirms biju paspējis iegādāties digitālās televīzijas istabas antenu, kā antenu izmantoju vecu pasmagu virtuves dakšiņu, arī ar to varēju uztvert gandrīz visas testa pārraides. Dažas dienas atpakaļ nopirku arī digitālās televīzijas istabas antenu. Diezgan lielu pārsteigumu sagādāja fakts, ka ar veco labo virtuves dakšiņu (jā, ar to pašu, ar kuru cilvēki mēdz ēst pusdienas) es varēju uztvert vairāk kanālu.

Nākamais solis – lai varētu skatīties kaut ko vairāk par standarta LTV1, LTV7, TV5 un citu standarta kanālu paketi, ir jādodas uz Baltcom klientu apkalpošanas centru un par Ls 10.03 jāiegādājas Conax testa karte, kas darbošoties līdz maija beigām. Cik sapratu, tad ap maija beigām arī varētu beigties nu jau diezgan garais testēšanas periods. Tā kā mans Digitality uztvērējs ir aprīkots ar Conax karšu ligzdu, tad tā nav problēma. Aizgāju uz Baltcom klientu apkalpošanas centru, tiku pie kartiņas un tagad varu skatīties arī pārējos kanālus, ja vien izdodas uztvert to signālu :)

Kā tad īsti ir ar to kvalitātes atšķirību? Es teiktu, ka kvalitātes atšķirība starp parastu kabeļtelevīziju un digitālo televīziju ir vienkārši graujoša. Iespējams, ka tas ir atkarīgs arī no kabeļtelevīzijas piegādātāja, taču manā gadījumā tā īsti vairs pat negribas skatīties virsū tai bildei, kas tiek iegūta caur kabeļtelevīzijas tīklu. Ja LTV7 vienmēr ir bijusi tā televīzija, kuru varēja skatīties ar mokām caur kārtīgu “sniedziņa” devu, tad tagad bilde ir vienkārši kristāldzidra. Tas pats arī attiecas uz pārējām televīzijas programmām. Diemžēl pagaidām vēl neesmu atradis īsto vietu savai antenai un reizi pa reizei uzķeros uz signāla traucējumiem, taču visā visumā esmu ļoti apmierināts ar piedāvāto kvalitāti. Patiesībā sākotnēji man bija doma par to, ka jāizvēlās ir starp Lattelecom TV, VIASAT satelītšķīvi, Baltcom kabeļtelevīziju, IZZI kabeļtelevīziju un galu galā arī starp Baltcom Digitālo virszemes televīziju. Diemžēl visiem pārējiem variantiem ir nepieciešami vadi, kurus pašreizējā televizora atrašanās vietā nav nemaz tik viegli ievilkt, tāpēc testus sāku tieši ar digitālo televīziju. Šobrīd izskatās, ka testus nebūs iemesla turpināt – ar pašreizējo digitālās televīzijas kvalitāti esmu vairāk nekā apmierināts.

Viena nianse, kuru citiem vajadzētu zināt – pirmo reizi ieslēdzot Digitality uztvērēju kā reģionu ir jānorāda Somija, citādi pārraides varētu arī neizdoties uztvert.