Archive for October, 2008

Helovīns

Posted on October 31st, 2008 in Pārdomas | 5 Comments »

Abi ar draudzeni sēžam viesistabā, dzirdam, ka kāds klauvē pie durvīm. Tā kā lejā kāpņu telpai ir durvis ar kodu, tad domājām, ka kāds no kaimiņiem. Aizeju atvērt durvis un tur pretī puika uz kādiem gadiem 9-10 saģērbies velna tērpā, uzkrāsojis ūsas un bārdu saka: “Labvakar, dodiet saldumus vai mēs jūs kārtīgi izkutināsim!”. Sāku ņirgt, aicināju iekšā, paņēmu rokā divas bļodas ar saldumiem un teicu, lai izvēlas, ko ņems. Šis nu nabags tagad nopietni stāv un sabijies domā, no kuras bļodas, lai kaut ko paņem. Tad nu saku, lai droši ņem no abām, šis fiksi paķer un, dodoties ārā no dzīvokļa, vēl paspēj noteikt “Paldies, lai jums labs vakars”.
Tā diezgan smieklīgi - saģērbies paša velna tērpā, smalku balstiņu saka te labvakar, te paldies. Labs garastāvoklis visam vakaram :).

Ģeniāls veids, kā pa****t klientu

Posted on October 28th, 2008 in Pārdomas | 2 Comments »

Kad ievācāmies savā dzīvoklī nu jau vairāk kā četrus gadus atpakaļ, iegādājāmies arī gultas matraci - būtībā tā bija pirmā lieta, ko nopirkām. Sākumā matracis stāvēja uz grīdas, tad vēlāk nopirkām arī gultu. Galvenais jau bija, lai ir kur gulēt. Tā nu ir pagājuši šie vairāk kā četri gadi un pirmais nopirktais matracis ir izgulēts un ir radusies doma iegādāties jaunu. Tā kā pa televīziju bieži vien var redzēt dikti apmierinātas tantes un onkuļus, kuri stāsta par Dormeo matraču sniegto lielisko miegu, tad nolēmu pamēģināt.
Tā kā reklāma pa TV tobrīd netika rādīta, sēdos pie datora, vēru vaļā dormeo.lv un skatījos, ko nu šie piedāvā. Man vienmēr ir paticis, ka es skaidri un gaiši redzu telefona numuru, pa kuru varu veikt pasūtījumu vai pakonsultēties par preci. Tā kā potenciāli bija vēl darbalaiks (kādi plkst 17.30), tad zvanīju uz norādīto telefona numuru lai mazliet pakonsultētos, kuru no matračiem izvēlēties - vai nu summā ap 150LVL, vai summā ap 220LVL. Saruna izvērtās aptuveni šāda:

Es: Sveiki, mani te vajadzētu mazliet pakonsultēt par Dormeo matračiem.
Otrā galā: Jā, kas jūs tieši interesētu?
Es: Nu kādas ir tās atšķirības starp tiem matračiem un kuru labāk izvēlēties.
Otrā galā: Es jums atzvanīšu.
Es: Nu man ir bezmaksas sarunas un esmu gatavs runāt tūlīt.
Otrā galā: Mums te iet reklāma. Es jums atzvanīšu.
Es: …
Otrā galā: beep, beep, beep.

Paliku mazliet uz pauzes gaidīju to mirkli, kad “beigsies reklāma” un man atzvanīs. Tā nu pulkstens ir 22:40 un atzvanīšanu tā arī neesmu sagaidījis. Varbūt, ka viņi zvanīs rīt kaut kad pa dienu, taču nianse ir tāda, ka labu gribēdams zvanīju no mājas telefona, kuru līdzi uz darbu rīt nepaņemšu. Lai arī draudzene pa dienu dzīvojas pa māju ar abiem puikām, visticamāk, ka palūgšu lai tos gudriniekus laipni pasūta dillēs. Laikam jau pārāk daudz viņiem to pasūtījumu, ja jau var tā vienkārši atšūt interesentus :). Nekad neesmu varējis saprast šādu klientu apkalpošanu. Ja tu savā mājas lapā raksti “Pasūtīšanai un padomiem, esam pieejami visu nedēļu uz šo telefona numuru”, tad es ar to arī rēķinos un sagaidu, ka piezvanot otrdienas dienā arī varu pakonsultēties.
Var jau, protams, gadīties, ka izmantoju nepareizos atslēgvārdus savā tekstā. Varbūt saruna bija jāsāk ar frāzi: “Gribu pasūtīt matraci, bet pirms tam pastāstiet man…” un tad attieksme būtu pavisam savādāka. Nāksies vien meklēt matraci citur :)