Šodien biju aizbraucis uz Škoda servisu pakaļ savam auto. Nekas īpašs – nelielas avārijas seku likvidēšana un 120 000km apkope. Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par kādu noklausītu telefona sarunu. Jā, es zinu, ka ir nepieklājīgi klausīties svešas telefonsarunas, taču lai tas šoreiz paliek. Ja vien pareizi uztvēru sarunas domu, tad tā bija šāda:

Klients: Man te nāk 30 000km apkope. Vai var mainīt tikai eļļu, bet filtru atstāt iepriekšējo?
Serviss: Nu mums procedūras tā neļauj darīt. Rūpnīca mums nosaka apkopes laikā veicamos darbus un mēs nedrīkstam nemainīt filtru. Turklāt filtrs jau nav tik dārgs, nekādu diži lielo naudu jūs tā neietaupīsiet.
Klients: Bet ja nu es atsakos no auto garantijas, tad jūs varat nomainīt tikai eļļu?
Serviss: [pauze]

Dzirdot šo sarunu es tieši tāpat, kā servisa darbinieks biju uz mērenas pauzes. Ja jau cilvēks domā atteikties no auto garantijas, kad ir nobraukti tikai 30 000km nieka 6 latu dēļ (apskatījos cik manam auto rēķinā bija eļļas filtra cena) tad pie mums sāk iestāties mērens vājprāts. Un kas ir pats trakākais – iespējams, ka tas ir tikai sākums. Ne tādus brīnumus vien mēs vēl pieredzēsim.