Agrāk datorus lietoja tikai cilvēki, kam bija dziļi tehniskas zināšanas. Tehnoloģijas attīstījās un datoriem pievērsās arvien mazāk un mazāk tehniski cilvēki. Ja pirmsākumos datorus spēja lietot cilvēki, kas pārzināja bitu operācijas, elektroniku, datoru arhitektūru un citas interesantas lietas, tad laikam ejot un tehnoloģijām attīstoties, esam tikuši tik tālu, ka šobrīd praktiski jebkuru datoru var lietot cilvēks bez īpašas sagatavošanās. Tajā skaitā pat pāris gadus veci bērni mierīgi tiek galā ar iPad, iPhone, Android lietotāja saskarnēm. Liekas, ka pat nav vērts pieminēt, kāda bija datoru jauda un pieejamās atmiņas apjoms pirms 10 gadiem un kāds tas ir tagad.

Tas viss protams ir labi, taču ja visi to vien darīs, kā lietos šīs ārkārtīgi ērtās un vienkāršās saskarnes, nesatrauksies par to, cik lietderīgi uzrakstītā programmatūra izmanto resursus, tad mēs ātri vien varam aizbraukt grāvī.

Laikā, kad es pievērsos programmēšanai tā bija visai loģiska izvēle – interneta pieejamība bija minimāla vai teju nekāda (aizmirstiet par Youtube, sociālajiem tīkliem, blogiem, utt), programmatūras un pašu datoru cenas bija astronomiskas, pirātiskos diskus varēja dabūt tikai braucot 100km līdz Rīgai, datori bija ārkārtīgi mazjaudīgi, reti pieejami un arī nekāda dižā spēļu spēlēšana nesanāca. Kas atliek? Radīt kaut ko pašam.

Cik daudz ir jauniešu, kas šobrīd spēj pretoties laika nosišanas kārdinājumam un spēj pievērsties kaut kā radīšanai? Cik daudzi jaunieši vispār pašmācībā mācoties programmēt saprot, ko nozīmē programmatūras ātrdarbība un ko nozīmē aizņemtās atmiņas apjoms? Liekas, ka arvien mazāk un tikai retais saprot, ko patiesībā nozīmē ierobežoti resursi.

Te nu sākas labās ziņas. Izskatās, ka cilvēki Anglijā ir izdomājuši, kā šo problēmu risināt un šīs problēmas iespējamais risinājums saucas Raspberry Pi.

Raspberry Pi ir

  • pilnvērtīgs maza izmēra dators, kas atbilst apmēram kredītkartes izmēram, uz tā var darbināt Linux operētājsistēmu ar grafisko saskarni
  • ārkārtīgi lēts. Tas maksā $25 vai $35 atkarībā no konfigurācijas (ar / bez tīkla savienojuma)
  • multimediju dators, kas spēj brīvi rādīt augstas izšķirtspējas video (1080p)
  • dators, kuru var pa taisno pieslēgt pat jebkuram +/- modernam televizoram
  • dators, kas spēj darboties pat no dažām AA tipa baterijām – ārkārtīgi energo efektīvs
  • dators, kas ir primāri radīts, lai ar to apgūtu programmēšanu un elektroniku
  • dators, kuram ir speciāli paredzētas vietas, lai to varētu paplašināt ar elektronikas komponentiem, piemēram, dažādiem sensoriem
  • dators, kas darbojas ar atvērtā koda programmatūru

Galvenais Raspberry Pi radītāju mērķis ir pievērst cilvēkus programmēšanai un izpratnei par datoriem, resursu ierobežojumu. Lai samazinātu pašas iekārtas cenu, viņi ir nevis dibinājuši uzņēmumu, bet produktu rada bezpeļņas organizācijas ietvaros. Šis fakts savukārt būtiski palīdz sarunās ar komponentu piegādātājiem.

Līdzīgi, kā dažus gadu desmitus atpakaļ, kad cilvēki savās garāžās būvēja dažādus elektronikas brīnumus, tā arī tagad cilvēkiem būs pieejams lēts, pilnvērtīgs un galvenokārt mūsdienīgs rīks eksperimentiem.

Viens no svarīgākajiem momentiem ir šī datora cena. Tas kļūst pieejams pat tiem, kam ar finansēm iet ļoti grūti. Ja tu iedosi bērnam šo datoru kā rīku ar ko spēlēties, tad ja arī kaut kas saplīsīs, tie būs nieka 35 dolāri. Tikpat maksā salīdzinoši vienkāršas radiovadāmās rotaļlietas.

Es atceros, kā pats pirmās reizes tiku pie tūkstošus vērta datora mammas darbā un kā man trīcēja rokas, kad nemācēju tikt ārā no kādas programmas. Zemā cena nozīmē, ka tev nav jābaidās par to, ka tu varētu kaut ko izdarīt nepareizi. Tu vari droši eksperimentēt. Tāpat vecākiem vairs nav jābaidās, ka bērns nejauši izdzēsīs kādu vērtīgu informāciju no mājas datora.

Interesanti, ka šo produktu atbalsta arī lielās korporācijas, piemēram, Nokia savu Qt izstrādes rīku ir pielāgojuši tam, lai aplikācijas, kas ar to ir radītas varētu darbināt arī uz Raspberry Pi.

Raspberry Pi iegāde
Ņemot vērā lielo publikas interesi un pirmās partijas nelielo izmēru (tikai 10 000 vienību). Visi līdz šim saražotie Raspberry Pi tika izpārdoti jau neilgi pēc tirdzniecības uzsākšanas (dažu stundu laikā) Turklāt šobrīd pastāv ierobežojums, ka vienai personai pārdod tikai vienu iekārtu, lai sasniegtu maksimālu personu skaitu, kas tiek pie iekārtām.

Es savu Raspberry Pi pasūtīju nedaudz vēlāk un to sola piegādāt ap 14. maiju, kas ir aptuveni 2 mēneši. Iespējams, ka šobrīd piegādes rinda ir izstiepusies vēl garāka, jo interese ir tiešām milzīga.

Lai nu kā, manuprāt ir vērts šim produktam pievērst uzmanību un kaut vai paspēlēties ar to, lai radītu kaut ko interesantu hobija līmenī. Man pašam ir plāns ar to paspēlēties kaut kādas mājas elektronikas vadības virzienā, iespējams, apgūt kādu jaunu programmēšanas valodu (iespējams tas varētu būt īstais iemesls, lai apgūtu Python) un gan jau radīsies vēl visādas interesantas idejas tad, kad tikšu pie paša datora.

Vairāk informācijas par pašu produktu: http://www.raspberrypi.org.

Un arī video: