Archive for the ‘Finanses’ Category

Ieguldījumu fondi - fināls

Posted on February 2nd, 2008 in Finanses, Pārdomas | 8 Comments »

Jūlija sākumā veicu ieguldījumus savas bankas ieguldījumu fondos. Tobrīd likās, ka paspēlēšanās ar 300 EUR varētu būt gana interesanta un, ņemot vērā fondu pagātnes ienesīguma datus, arī tīri izdevīga. Diemžēl piepildijās vecā labā patiesība par to, ka vēsturiskais fondu ienesīgums nekādā veidā negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu arī nākotnē.

Veicot ieguldījumus nebiju izvēlējies nekādu atkāpšanās stratēģiju neveiksmes gadījumā, jo ieguldītā summa bija salīdzinoši neliela. Sākotnējā doma bija par vieglu un ātru komisijas maksu atpelnīšanu jau pāris mēnešu laikā. Diemžēl viss noritēja savādāk, nekā plānots un biegu beigās izrādījās, ka izvēlētās fondu apliecības es biju pamanījies nopirkt par teju augstāko iespējamo cenu.

Laiku pa laikam pasekoju līdzi saviem rezultātiem ieguldījumos, līdz pirms pāris nedēļām sapratu, ka paredzamā nākotnē nav cerību ar šādu ieguldījumu tikt pie peļņas. Mani ieguldījumi fondos izrādījās gana neveiksmīgi. Lai arī sākumā biju domājis ieguldīt fondos un skatīties, kā notiek svārstības ilgtermiņā, tomēr mana nervu sistēma nebija tam gatava - pagājušajā nedēļā, kad bija kārtējais kritums fondu vērtībai, nolēmu pārdot savas fondu apliecības. Protams, var teikt, ka ieguldījumi fondos ir ilgtermiņa un ka peļņa 3-5 gadu periodā ir garantēta, taču man kaut kā neradās vēlme pārliecināties par šo apgalvojumu patiesību, jo zaudējumi bija jau sasnieguši gandrīz 25% no ieguldītās summas. Nolēmu, ka pietiks ar zaudētiem 80 EUR no 300 ieguldītajiem EUR, lai būtu mācība, ka nav ko līst lietās, par kurām ir maza sajēga. Ņemot vērā salīdzinoši augstās latu depozīta likmes, tas viennozīmīgi šobrīd būtu prātīgāks ieguldījums.

Tā kā šobrīd beidzot (pēc vairāk nekā 3 gadiem) fināla posmā ir iegājusi mūsu dzīvokļa iekārtošana, tad secināju, ka labāk šos fondu tirgū nezaudētos līdzekļus tomēr ieguldīt dzīvokļa labiekārtošanā.

Mācība: ticiet tam, ko bankas raksta savās reklāmās - “vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākonē”.

Šāda mācība gan neizslēdz ieguldījumu veikšanu tālākā nākotnē, taču pirms fondu apliecību pirkšanas tomēr kaut kas no šīm lietām ir jāsaprot :)

Ieguldījumu fondi

Posted on August 31st, 2007 in Finanses | 6 Comments »

Turpinam cīņu ar inflāciju? Liekas, ka nebūs tāda cilvēka, kas nebūtu dzirdējis par aicinājumiem veidot uzkrājumus, lai mazinātu apritē esošo naudas daudzumu un tādējādi cīnītos ar inflāciju. Lielais vairums cilvēku automātiski spirinās pretī un saka, ka nav jau jēgas naudu krāt, jo inflācija jau nez cik gadus no vietas ir lielāka par jebkura depozīta procentiem un tāpēc nauda pēc iespējas ātri ir jāiztērē.

Te nu nākas atgādināt par citiem ieguldījumu instrumentiem - gan akciju tirgu, gan dažādiem ieguldījumu fondiem, kas var sniegt stipri lielāku atdevi par inflāciju. Patiesībā šo ierakstu mani pamudināja uzrakstīt šīsdienas laikraksta Diena pirmajā lapā publicētais raksts par to, ka daļa no privātajiem nekustamo īpašumu tirgotājiem pārvirzot savus naudas līdzekļus no nekustamā īpašuma tirgus uz fondu tirgu, veicot ieguldījumus salīdzinoši maza riska ieguldījumu fondos ar atdevi aptuveni 10-15% gadā. Tāpat rakstā bija minēts, ka Parex Asset Management (fondu pārvaldnieks) šogad esot jau paspējis piesaistīt vairāk līdzekļus, nekā pagājušajā gadā kopā. Lai nu kā tur arī būtu ar lielajiem vīriem un lielajām summām, pastāstīšu, kā man iet ar savu naudas līdzekļu ieguldīšanu fondos.

Pirmo reizi ar akciju tirdzniecību es sastapos vēl mācoties vidusskolā, kādus, laikam, 8 gadus atpakaļ. Tad Rīgas Fondu birža organizēja iepazīšanās nedēļu, kuras laikā nebija jāmaksā nekādas komisijas maksas, tāpēc biržā varēja paspēlēties ar cenu svārstībām arī ar pavisam nelielām summām pilnīgi jebkurš interesents. Tā kā tajā laikā man vēl nebija 18 gadu, tad nācās visas lietas kārtot ar mammas palīdzību, bet tas neko diži netraucēja. Pēc nedēļas spēlēšanās ar Rīgas Fondu biržā kotētajām akcijām, biju nopelnījis aptuveni 10Ls ar starta kapitālu aptuveni 70Ls. Ja būtu jāmaksā visas komisijas maksas, tad, visticamāk, ieguvums būtu bijis tuvs nullei vai pat negatīvs. Tad gan akciju cenas bija stipri zemākas, nekā tagad, tāpēc arī varēju iegādāties lielāku akciju skaitu un pie mazām svārstībām jau varēju piefiksēt kaut kādu peļņu. Lai nu kā, pa šo nedēļu aptuveni sapratu, kā notiek akciju tirdzniecība un interese par šīm lietām man tā arī nav noplakusi līdz šim brīdim.

Jūlija sākumā izdomāju atkal paspēlēties. Šoreiz gan nevēlējos īpaši iedziļināties akciju tirgū un izvēlējos uzticēties ieguldījumu fondiem, visu fondu rezultāti bija gana interesanti, daži pagājušajā gadā pat lielījās ar 60 un vairāk procentus lielu peļņu. Tā kā uz brīdi bija mazliet brīvi naudas līdzekļi, tad izdomāju, ka varētu šim pasākumam atvēlēt 300 EUR.

Pirmais solis - dodos uz banku, lai atvērtu vērtspapīru kontu

Process pavisam nesāpīgs, 3Ls komisijas maksa, pāris parakstīti papīri un man ir vērtspapīru konts, kuru varu pilnībā apkalpot izmantojot savu internetbanku. Iesākumā papētīju bankas piedāvātos ieguldījumu fondus, paskatījos, kur nauda tiek ieguldīta, kādi ir iepriekšējo termiņu rezultāti. Nolēmu, ka nebūtu prātīgi visas olas likt vienā groziņā, tāpēc izvēlējos naudu ieguldīt divos dažādos ieguldījumu fondos vienādās daļās - katrā pa 150EUR.

Otrais solis - pērkam fondu apliecības

Fondu apliecību pirkšana patiesībā nav tik ātra - ir jāveic pirkuma uzdevums un tad aptuveni 2-3 dienu laikā tas tiek izpildīts. Tāpat ir jārēķinās, ka pārāk mazas summas fondos ieguldīt nav izdevīgi. Ja pareizi sarēķināju, tad manā bankā, lai nezaudētu uz minimālajām komisijas maksām ir vērts ieguldīt summas, kas lielākas par 300EUR. Tā kā nebija iedvesmas uzreiz spēlēties ar tik lielām summām, tad atļāvos mazliet arī zaudēt uz komisijas maksām. Kā nekā tas viss ir vairāk vai mazāk eksperiments, lai labāk saprastu kas un kā darbojas. Kā vienu no ieguldījumu fondiem izvēlējos austrumeiropas nekustamā īpašuma fondu, bet kā otru izvēlējos riskantāko no piedāvātajiem fondu fondiem (ieguldījumu fonds, kas veic ieguldījumus nevis akcijās, bet citos ieguldījumu fondos). Abi izvēlētie ieguldījuma fondi ir ar salīdzinoši augstu riska pakāpi, taču tas līdz ar to paver iespējas uz lielāku peļņu.

Trešais solis - gaidam rezultātus

Šeit nu sākas interesantākais process - fondu vērtība mainās katru dienu - interneta bankā ir iespējams katru dienu pēc plkst 14 apskatīt attiecīgās dienas rezultātus. Tad nu var droši apgalvot, ka, kopš esmu kļuvis par fondu apliecību īpašnieku, esmu arī neskaitāmas reizes biežāks interneta bankas apmeklētājs. Ir taču tik patīkami pēc smagas darba dienas vakarā ieiet interneta bankā un ieraudzīt, ka ieguldītā naudiņa ir pieaugusi par dažām procentu desmitdaļām. Protams, ja vien tā ir pieaugusi.

Risks

Ja ieguldījumos fondos nebūtu riska, visticamāk, ka bankas nemaz nepiedāvātu parastos depozītu pakalpojumus - visi cilvēki izvēlētos ieguldīt naudu fondos, jo redz tur peļņa ir lielāka. Patiesība ir skarba, ieguldot augstāka riska fondos tu pats arī riskē ar savu naudu. Tā kā es savā eksperimenta kārtā ieguldījumus veicu salīdzinoši augsta riska fondos, tad arī rēķinājos, ka ir iespējams arī negatīvs rezultāts.

Rezultāti

Tikko paskatījos sava konta izrakstu un secināju, ka ieguldījumus esmu veicis 6. jūlijā. Apritējuši ir gandrīz apaļi divi mēneši. Kāds tad ir rezultāts? Ieguldīju 300 EUR. Lai veiktu divu dažādu fondu apliecību pirkšanu, nācās šķirties no 10Ls (minimālā komisijas maksa 5Ls par katru darījumu), kuri tika atņemti no manas izvēlētās summas - 300 EUR. Tātad kopā fondu apliecības nopirku par 286 EUR. Biju plānojis, ka aptuveni mēneša vai divu laikā komisijas maksa būs atpelnīta, taču nekā. Fondu vērtība manāmi sasvārstījās uz nepareizo pusi un šobrīd manu fondu apliecību vērtība ir nokritusies līdz 268 EUR. Triviāla matemātika un rezultāts rokā - ieskaitot komisijas maksas kā zaudējumus, kopā esmu zaudējis 32 EUR. Rezultāts nav diez ko iepriecinošs, taču ir jārēķinās, ka īstermiņā var gadīties visādas svārstības. Labā ziņa ir tāda, ka pēc salīdzinoši strauja manu izvēlēto fondu apliecību vērtības krituma, šobrīd tiek saglabāta tendence vērtībai atkal celties augšup. Tā kā, iespējams, jau pavisam drīz arī sākotnēji izvirzīto mērķi par komisijas maksas atpelnīšanu būšu sasniedzis.

Secinājumi

Cerams, ka negatīvais rezultāts ir īslaicīgs. Ne velti visās 3. pensiju līmeņa reklāmās beigās saka, ka “vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē”. Tāpat arī ar ieguldījumu fondiem - uz šo ieguldījumu līdzekli ir jāskatās ilgtermiņā. Tas, ka pāris mēnešus pieaugums ir negatīvs tikpat labi var kompensēties ar uzviju nākamajos pāris mēnešos. Tā, piemēram, mana izvēlētā fondu fonda ieteicamais ieguldījumu periods ir pat 7 gadi. Tad nu secinājums, ja gadījumā nav vēlmes riskēt un lieki naudas līdzekļi ir pieejami tikai īstermiņā, tad labāk izvēlēties kādu termiņdepozītu vai arī vienkārši krājkontu, kurā samierināties ar standarta procentu likmēm. Ja nu tomēr ir vēlme darboties ar ieguldījumu fondiem, tad laipni lūdzam, taču jārēķinās ar risku.

20Ls un 7.5 gadi

Posted on July 26th, 2007 in Finanses, Pārdomas | 6 Comments »

Nē, runa nebūs par nekārtībām mūsu valsts tieslietu sistēmā vai arestu par nozagtiem 20 latiem. Šis būs kārtējais ieraksts par naudas lietām un kredītiem.

Ņemot hipotekāro kredītu diezgan labi apzinājos, ka kredīta atmaksas iesākumā labu daļu no maksājuma summas saturēs tieši kredīta procentu atmaksa, vēlāk šī propocija mainīsies otrā virzienā, līdz kredīta procentu maksājumi saruks līdz minimumam tāpat, kā pamatsumma. Tā kā kredīta ņemšanas laikā aptuveni 3 gadus atpakaļ mani ienākumi nebija diži lieli, tad izvēlējos hipotekāro kredītu uz tajā laikā maksimālo termiņu - 30 gadiem. Jau toreiz pamanīju, ka kredīta procentu maksājumi salīdzinājumā pret kredīta pamatsummas apjomu ir nesalīdzināmi lielāki. Tajā laikā tam būtisku uzmanību nepievērsu.

Šobrīd, kad nu jau pāris reizes esmu arī veicis hipotekārā kredīta pamatsummas priekšlaicīgu dzēšanu, secināju, ka ir laiks arī samazināt kredīta termiņu. Tā vietā, lai bankai maksātu procentus atlikušos 27 gadus, nolēmu termiņu samazināt un maksāt nedaudz lielāku ikmēneša maksājumu.

1. solis - klientu menedžeris

Tā kā esmu veiksmīgi ticis pie bankas zelta klientu apkalpošanas programmas un man ir nozīmēts pašam savs klientu menedžeris, pirmais bija zvans menedžerim, lai aptaujātos, kā tas notiek un ko viņi par to vispār saka. Patiesībā klientu menedžera reakcija mani pārsteidza. Sarunā visu laiku tika pieminēts, ka tas neesot to vērts, ka naudas vērtība visu laiku krītoties un ka viņi paši iesakot ņemt kredītu kaut vai uz 150 gadiem ar maksājumu 10 latu mēnesī.

Beigās tomēr pieklājības pēc un tāpēc, lai mani neatšūtu tomēr paskaidroja, ka viņi kredītu lietas nerisina, ar to jādodas pie kredītspeciālista, pie kura esmu paņēmis hipotekāro kredītu. Tā nu vēlreiz man tika paskaidrots, ka naudas vērtība visu laiku tikai krītoties un ka tas neesot to vērts, bet tas jau esot mans lēmums un man esot pašam jāizdara izvēle. Laipni atvadījos, pateicos par ieteikumiem.

Ja tā padomā ar vēsu prātu, patiesībā šāda bankas reakcija mani nepārsteidz, jo ir taču atšķirība, vai viņi garantētu peļņu saņem, piemēram, 20 vai 27 gadus :).

2. solis - kredītspeciālists

Dodos uz darbam tuvāko banku, lai uzrakstītu iesniegumu. Izrādās, ka jādodas pie sava kredītspeciālista, kas atrodas otrā Rīgas galā. Labi, lai būtu. Aizbraucu, uzrakstu iesniegumu par kredīta termiņa maiņu un ieminos, ka gatavojos arī dzēst daļu no pamatsummas. Attieksme - “Viss kārtībā, visu nokārtosim!”. Esmu aizbraucis pusceļā atpakaļ uz darbu, kad zvana kredītspeciālists - “ziniet, es te tā padomāju, varbūt to kredīta termiņa maiņu veicam pēc kredīta pamatsummas dzēšanas, lai uzreiz varētu samazināt par lielāku termiņu?”. Jā, lai būtu. Tā kā pamatsummas dzēšanai domātā nauda stāv depozītā, tad jāpagaida 7 dienas, līdz tā būs pieejama.

3. solis - kredītspeciālists, dublis 2

Pēc nedaudz vairāk kā nedēļas ierodos pie kredītspeciālista, lai uzrakstītu otru iesniegumu par kredīta pamatsummas dzēšanu. Process kā parasti aizņem 5 minūtes laika un jau tās pašas dienas pēcpusdienā daļa no kredīta pamatsummas ir dzēsta. Viss notiek pavisam vienkārši.

4. solis - gaidam pārrēķināto kredīta atmaksas grafiku

Nezinu, kādas ir procedūras bankā, taču kredīta atmaksas termiņa maiņa nenotika tik veikli kā pamatsummas atmaksa. Šoreiz nācās pagaidīt kādas 2 vai 3 dienas, līdz savā internetbankā pamanīju, ka ir kļuvis pieejams jaunais atmaksas grafiks. Izmaiņas ir interesantas. Nolēmu ka katru mēnesi bez problēmām varu atļauties maksāt par aptuveni 20Ls vairāk kā līdz šim, to arī norādīju rakstot iesniegumu.

Lai ērtāk būtu saprast izmaiņas, apkopoju tās tabuliņā, gluži kā to dara svara vērotāji:

Pirms Pēc
Ikmēneša maksājums 200 EUR 232 EUR
Kredīta pēdējais maksājums 10.02.2034 10.07.2026
Kopējā kredīta atmaksas summa (pamatsumma+procentu maksājumi) ~68 000 EUR ~53 000 EUR

Fināls

Lieki piebilst, ka samazinot termiņu par 7 ar pusi gadiem esmu apņēmies bankai nesamaksāt nieka 15 000 EUR procentu maksājumos. Te nu arī ir izskaidrojums par to, kāpēc klientu menedžeris mazliet mēģināja mani atrunāt no šāda soļa. Vienīgais mīnuss šim visam pasākumam ir tas, ka šāda kredīta atmaksas grafika maiņa manā gadījumā nebija bez maksas. Komisijas maksa par šādu pasākumu bija 40Ls, kas patiesībā nemaz nav tik daudz, ja salīdzinām ar izdevīgumu ilgtermiņā.

Stāsta morāle: ir vērts parēķināt, vai hipotekārā kredīta atmaksai tiešām ir nepieciešams tik garš termiņš, kā tas ir šobrīd.

Kredīti, procentu likmes, utt.

Posted on May 5th, 2007 in Finanses, Pārdomas | 8 Comments »

Visās malās nu jau labu laiku runā par to, ka jābremzē inflācija, ka jābremzē kreditēšana, ka, viss iet uz galu. Man, kā jau daudziem jauniem cilvēkiem, kam kaut kur gribas dzīvot, ir pietiekami labi ienākumi, lai varētu uzņemties ilgtermiņa saistības, ir arī hipotekārais kredīts. Tad nu lūk, par to arī parunāsimies.

Read the rest of this entry »